Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle

Sociālajā vidē notiek aptaujas par ticības nozīmi cilvēka dzīvē. Šādas aktivitātes ir liekas tiem, kuriem baznīca ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Lielākoties vecākās paaudzes cilvēkiem tā ir dzīves nepieciešamība, brīvā laika pavadīšanas vieta, varbūt vienīgā iespēja iziet sabiedrībā un justies labi. Šķiet, pavisam citu jūtu vadīti uz baznīcu dodas jaunieši un bērni. Jā, lielu daļu aiz rokas atved vecmamma vai mamma, taču ar laiku tas kļūst lieki. Ja baznīcas dzīve spēj sniegt atbildes uz aktuāliem jautājumiem, aizraut, aizkustināt, tad ir vērts baznīcu apmeklēt. Ikviens priesteris noteikti izjūt prieku un gandarījumu, redzot baznīcā jaunus cilvēkus. Tas noteikti ir kompliments arī viņam!

Viens no aicinājumiem jauniešiem nākt uz baznīcu ir dziedāšana baznīcas korī vai interese par ērģeļu spēli. Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālei ir, ar ko lepoties. Pirmās baznīcas ērģeles kalpoja kopš 1914. gada, kad baznīca tika iesvētīta. Jau tolaik instruments nebija pilnīgi jauns, bet gan lietots. Dāvinājums tika saņemts no sv. Katrīnas baznīcas Pēterburgā. Ērģelēm bija tikai 14 reģistri un divi manuāļi. Visu kalpošanas laiku tās netika remontētas, tādēļ pēdejos gadus darbojās tikai trīs reģistri. Pašlaik šīs ērģeles kalpo Ludzā.

2001. gadā katedrāle kā dāvinājumu no Švabminhenas draudzes Vācijā saņēma lietotas ērģeles. Tās jau bija kalpojušas aptuveni 50 gadus, bet joprojām bija labā stāvoklī. Šīm ērģelēm ir 42 reģistri un trīs manuāļi. To uzstādīšana bija ļoti ilgs un garšs process, bet viss tika ļoti profesionāli saskaņots un izdarīts bez jebkādiem nevēlamiem pārsteigumiem. Tās uzstādīja vācietis Šmits. Tās ir lielākās ērģeles visā Latgalē!

Ikdienā Jēzus Sirds katedrālē skan vienkāršākas, tautai saprotamas mises. Tās ir Mamerta Celminska, Romualda Jermaka un katedrāles ērģelnieces Nellijas Sarkanes komponētās mises latviešu vai latgaliešu valodā. Bet svētku reizēs un mēneša pirmajās svētdienās bieži tiek dziedātas mises latīņu valodā no klasiskās mūzikas repertuāra, piemēram, Antona Bruknera, Antona Diabelli, Franča Grūbera skaņdarbi, vai arī komponista Riharda Dubras mises latviešu valodā. Tās ir sarežģītākas, plašākas un piemērotas svētku reizēm.

Blakus katedrālei atrodas Rēzeknes Katoļu vidusskola, kuras audzēkņi dzied baznīcas korī, un piedalās dažādos ar baznīcu saistītos pasākumos. Piemēram, reizi nedēļā visiem skolas audzēkņiem ir jāpiedalās kopējā lūgšanā.

Baznīcā darbojas koris Adoramus. Kora pamatlicēji ir Rēzeknieši un bijušie mūzikas viduskolas pedagogi Vitolds Milaševičs un ērģelniece Bernadeta Eversa. Šobrīd baznīcā aktīvi darbojas ērgēlniece Nellija Sarkane, kura 1999. gadā izveidoja jaunāko klašu audzēkņu kori.

Baznīcas korim ir ļoti plašs repertuārs. Pirms katra dievkalpojuma ērģelniece pati novērtē kora sastāvu un izvēlas tam atbilstošu repertuāru. Protams, ir arī standarta mises, kuras dzied bez izņēmumiem, bet kora sastāvam ir liela nozīme skaņas un izpildījuma kvalitātē. Baznīcas kori bieži aicina arī uz koncertiem, kuros skan dziesmas Dieva godam. Koris ir koncertējis vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, Madonā, Krāslavā, Daugavpilī, kā arī viesojies ārzemēs – Vācijā un Spānijā.

Visinteresantākais, atraktīvākais un izglītojošākais pasākums, kurā līdzās draudzes locekļiem piedalās arī baznīcas kora dziedātāji, ir Jauniešu dienas.Tās var rīkot kāda konkrēta draudze, pulcējot kaimiņu draudžu dalībniekus, kā arī Jauniešu dienas var notikt novada un pat valsts mērogā. Jauniešu dienu virsuzdevums ir pulcēt arvien vairāk jauniešu baznīcas paspārnē, uzņemt viņus savā aizgādībā, uzklausīt, izglītot un vajadzības gadījumā – palīdzēt un atbalstīt. Katra ticīgo tikšanās tiek rūpīgi plānota, tiek sastādīta pasākuma programma, kuras neatņemama sastāvdaļa ir kopīgas lūgšanas, svētās mises upuris, kā arī diskusijas par dažādām liturģiskām tēmām un dzīvi mūsdienu sabiedrībā. Kāda Aglonas draudzes dalībniece stāta: Savā draudzē svinam svētkus kopā, rīkojam dažādas aktivitātes, bet, protams, ir interesantāk satikties ar citu draudžu jauniešiem. Te valda tāds dzīvesprieks, tik pozitīva enerģija! Tas katram apliecina, ka būt ticīgam nav apgrūtinājums. Piekrītu pāvesta Franciska teiktajam, ka labam kristietim ir jābūt priecīgam. Par Aglonas pasākuma ideju, par to, kā to izdevās realizēt, stāsta māsas Brigita un Emanuela: Viss sākās ar to, ka gavēņa laikā draudzē īpaši lūdzāmies par bērniem un jauniešiem. Šī doma nāk no pašiem draudzes locekļiem. Tad arī nāca ideja, ka šī lūgšanu laika noslēgumā jārīko bērniem un jauniešiem kopīgs pasākums. Aicinājām arī citu Latgales draudžu jauniešus, lai vienaudži kopā izdzīvotu savu kristīgo identitāti, lai sadraudzētos, lai izjustu, ka ir daudz viņu vecuma bērnu, kas domā līdzīgi.

Par katoļu ticības īpatsvaru liecina Jauniešu dienas. Tās rīko dažādās pasaules valstīs – Polijā, Itālijā, Brazīlijā. Iepriekšējās Romas katoļu baznīcas Pasaules jauniešu dienas notika 2016. gadā Polijas pilsētā Krakovā, kur pulcējās 1,5 miljoni ticīgo jauniešu, un pasākumu apmeklēja un savu uzrunu ticīgajiem teica arī pāvests Francisks, viņš paziņoja arī, ka nākamās Pasaules Jauniešu dienas notiks 2019. gadā Panamas Republikā, Dienvidamerikā. Jauniešu dienu tēma būs Lūkasa evaņģēlija fragments: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!

Kopš 2010. gada Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē norisinās arī tāds grandiozs pasākums kā Latgales Ērģeļu dienas. Uz šo brīdi festivāls ir noticis jau astoņas reizes. Toreiz tie bija pieci koncerti dažādās Latgales baznīcās. Katrā piedalījās vairāki mūziķi, tajā skaitā Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jaunie ērģelnieki. Koncertu programma tika veidota brīvi no dalībnieku tā brīža repertuāra. Katrā baznīcā tā nedaudz atšķīrās. Toreiz tas bija pilnīgs bezbudžeta pasākums, un visi dalībnieki brauca ar sabiedrisko transportu – tāda entuziastu kompānija… Arī saziedotā nauda pirmajā gadā tika atstāta katrā koncerta vietā vietējo ērģeļu uzturēšanai.

Ar laiku tika piesaistīts finansējums un nu ir iespēja gan noskaņot ērģeles pirms koncertiem, gan samaksāt honorārus māksliniekiem. Šo gadu laikā ziedojumi ir vākti baznīcām Pasienē, Prezmā, Višķos, Rogovkā, Kārsavā un to ērģeļu vajadzībām, tur ir veikti būtiski ērģeļu apkopes darbi.

Tāpat mainījusies ir koncertu koncepcija – katru koncertu sagatavo speciāli uzaicināti ērģelnieki un citi solisti. Programmas tiek īpaši veidotas tieši šim festivālam, domājot par to, kas katrā koncerta norises vietā varētu labi skanēt. Tiek ņemtas vērā ērģeļu tehniskās un stilistiskās iespējas. No festivāla organizatoru puses tiek domāts par katrai vietai aktuāliem māksliniekiem, uz kuru koncertiem nāks apkaimes cilvēki. Iespēju robežās koncertu vietas un laiki tiek saskaņoti ar kapusvētkiem, novadu svētkiem un citām norisēm konkrētajā vietā. Tādā veidā ir manāmi audzis apmeklētāju skaits, kas pēdējos gados ir sasniedzis tūkstoti.

Latgales Ērģeļu dienu koncerti dažādās baznīcās ģeogrāfiski aptver visu Latgali. Taču trīs koncertu vietas ir nemainīgas – festivāla atklāšanas koncerts vienmēr ir Aglonas bazilikā, īpašo viesu koncerts notiek Kārsavā, bet noslēguma koncerts izskan Rēzeknes katedrālē. Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē parasti muzicē trīs ērģelnieki gan solo, gan ar koriem, ansambļiem un solistiem. Pēc pēdējā koncerta katru gadu svinīgi tiek pasniegta veicināšanas balva kādam no jaunajiem ērģelniekiem. Visi laureāti līdz šim ir veiksmīgi iestājušies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un turpina ceļu mūzikā. Pārējās baznīcas katru gadu atšķiras. Tās ir baznīcas ar stabuļu ērģelēm pietiekami labā stāvoklī (Līksnā, Rogovkā, Līvānos, Riebiņos, Viļakā, Daugavpilī, Barkavā, Stirnienē, Pušā, Balvos, Krustpilī).

Ļoti īpašs ir mūzikas skolu un vidusskolu jauno ērģelnieku koncerts. Pārējos koncertos uzstājas profesionāli ērģelnieki ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas diplomu. Visos koncertos obligāti muzicē mākslinieki no Latgales!!! Izņēmums ir Īpašo viesu koncerts, kurā uzstājas citu novadu un Latvijas mēroga ērģelnieki: Tālivaldis Deksnis, Kristīne Adamaite, Larisa Bulava, Aija Ziņģīte u. c.

Kopš dievnams ir kļuvis par diacēzes bīskapa Jāņa Buļa sēdekli, tajā vismaz reizi gadā notiek jauno priesteru ordinācija. Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē bieži notiek ne tikai ērģeļmūzikas, bet arī kora mūzikas un kamermūzikas koncerti. Katedrālē ir uzstājušies daudzi Latvijā un pasaulē pazīstami mākslinieki, piemēram, Rēzeknē dzimusī un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu absolvējusī ērģelniece Iveta Apkalna, latgaliešu izcelsmes operdziedātājs Krišjānis Norvelis, soliste Helēna Borele, Ingus Pētersons u. c. Par tradīciju ir kļuvis Ziemassvētku koncerts, kurā uzstājas Rēzeknes skolu kori, vokālie ansambļi un orķestri. 2009. gadā ar burvīgu koncertu katedrālē viesojās izcils ērģelnieks Pjotrs Rojeksno Sanktpēterburgas. 2015. gadā viesojās gregorisko dziedājumu grupa Schola Canorum Riga. Tās sastāvā darbojas rēzeknietis un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas absolvents Kaspars Milaševičs, bet grupas mākslinieciskais vadītājs ir tagadējais Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas rektors Guntars Prānis.

1995. gadā Jēzus Sirds baznīcai tika piešķirts katedrāles statuss. Par tās pirmsākumiem tiek uzskatīts laiks, kad 17. gs. 80. gados Fricis Beļinskis uzcēla koka baznīcu, ko 1685. g. iesvētīja bīskaps Nikolajs Poplavskis. 1887. gadā pēc zibens spēriena baznīca nodega. No ugunsgrēka palika pāri tikai marmora plāksne par godu baznīcas iesvētīšanai. Šī marmora plāksne mūsdienās ir atrodama katedrālē. 1888. gadā sāka celt jaunu mūra baznīcu pēc inženiera Floriana Viganovska meta pseidogotikas stilā.

Katedrālē ir pieci altāri, no kuriem centrālais altāris veltīts Vissvētākās Jēzus Sirds godam. Tas ir izgatavots Volonijas guberņā, Romanovas pilsētā. Pēc profesora Bogdanoviča meta to no ozola koka gotikas stilā darinājis kāds vācu meistars. Galvenais altāris ir augstākais koka altāris dievnamā. Tā centrā atrodas Jēzus Kristus skulpturāls tēls, virs tā – koka krusts un Dieva Jēra tēls.

No galvenā altāra pa kreisi atrodas Vissvētākās Jaunavas Marijas, Lurdas Dievmātes altāris. Tā centrā atrodas Lurdas Dievmātes skulptūra. No tās pa kreisi ir novietota Jaunavas Marijas mātes, svētās Annas skulptūra, bet labajā pusē – sv. Elizabetes no Ungārijas skulptūra.

No galvenā altāra pa labi esošais altāris ir veltīts Dieva Žēlsirdības godam. Tā centrā ir māsas Faustinas Kovaļskas 1931. gadā radītās gleznas reprodukcija, kurā attēlots Jēzus Kristus, bet zem viņa kājām lasāms uzraksts latgaliešu valodā: Jezu, es uzatycu Tev (Jēzu, es paļaujos uz tevi). Pārējie divi sānu altāri ir veltīti svētajam Jāzepam un svētajam Antonam.