Ilona Rupaine

Komponiste, JIRMV Mūzikas teorijas nodaļas pasniedzēja, Latgales vēstniecības Gors mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja.

Bērnībā Ilona vēlējusies kļūt par veterinārārsti, tomēr interese par mūziku ņēmusi virsroku.

Laika posmā no 1993. līdz 2002. gadam Ilona bija Latgales Televīzijas mūzikas festivāla producente. Lielā mērā pateicoties viņas enerģijai un darbasparam, šis pasākums kļuva Latgalē populārs.

Ilonas radošā laboratorija bija 1992. gadā izveidotais draugu kamerkoris Austrenis, kuram Ilona sāka rakstīt tautasdziesmu apdares. Ja kāds kora dalībnieks kavēja mēģinājumu, pārējie uz to reaģēja ar jautājumu: I kur ža tu beji? Tā radās kora neoficiālais nosaukums Kuržas. Kopā ar aranžētāju un taustiņinstrumentālistu Eināru Lipski izveidojusies ilgstoša radoša sadarbība. 1998. g. korim ir izdota audiokasete Palaid, palaid, vaciņkais par latgaliešu un latviešu tautasdziesmu tēmām.

Daudz tautasdziesmu apdaru rakstītas konkrētiem koriem, piemēram, korim Ezerzeme, JIRMV mācību korim, korim Ave sol, Ņujorkas latviešu korim. Kora dziedātāju vidū ļoti iemīļotas un populāras kļuvušas Saule brida rudzu lauku; Aizej, leiteņ; Gaismeņa ausa; Muoseņ, zeileit’ viesti nese.

2005. g. Ilona saņēmusi Autortiesību bezgalības balvu par visvairāk skanējušo aranžējumu ciklam, kurā ietilpst tautasdziesmas Voi, Dīveņ(i), Dīvam žāļ(i); Rāmi, rāmi padziedāja; Tumša tautu istabiņa; Puiši jāja pieguļā (i); Rūto, davil’ puisis, gavil’ meita.

2013. g. Latgales vēstniecības Gors atklāšanas koncertā skanēja I. Rupaines un E. Lipska oriģināldarbs Ķēniņmeita. Latgales pasaka.

Ilona stāsta: Oriģinālmūzikā mēģinu saglabāt tautisko kodolu, kas māca koncentrēt enerģiju, neizplūst liekajā. Gribu cerēt, ka izrādē atklāsies šis latgaliskais temperaments, latgaliskā būtība. Iestudējumā vēstīsim par dzīves, feisbuku un citu sociālo tīklu garlaikoto ķēniņmeitu, kuru glābj Duraciņš kopā ar saviem palīgiem, pierādot, ka dzīve ir skaista, ka ir vērts priecāties. Stāsts ir par to, kā mēs Latgalē protam priecāties. Skumju tur nebūs.

Dziesmu spēle Ķēniņmeita. Latgales pasaka ir vitāls un joku pilns iestudējums. Uzvedums atklāj savdabīgās, dažādu nāciju un laikmetu ietekmētās Latgales folkloras bagātības, šīs puses mūziķu, dejotāju un spēlētāju prasmes. Uzvedumā piedalījās ap simts darbojošās personas – lielākoties bērni un jaunieši no JIRMV un mūzikas skolas, pilsētas koriem, deju kopām Dziga un Dziguči, folkloras kapelām, kā arī citi kolorīti Latgales mākslinieki.

Mūzikas un aranžējumu autori ir rēzeknieši Ilona Rupaine un Einārs Lipskis, uzveduma tekstu autors – Raibīs (Oskars Orlovs)