Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola. Franča Trasuna piemineklis un Latgales kongress

Profesionālo mūziķu sagatavošanā Latvijā 20. gs. pirmajā pusē vislielākā nozīme bija Tautas konservatorijām. Jau 20. gs. 20. gados valstī pastāvēja sešas šādas mācību iestādes, kas sniedza sākuma un vidējo muzikālo izglītību. Tautas konservatorijas izveidi Rēzeknē veicināja arī bīskaps Jāzeps Rancāns, aicinot Izglītības ministriju atbalstīt jaundibināto mācību iestādi, to atbalstīja arī Latgales deputāti un sabiedrība. Vijolnieks Vilis Švinka bija entuziasma pilns, lai šī mācību iestāde tiešām tiktu atvērta. Viņš izsludināja uzņemšanu vijoles, klavieru, pūšaminstrumentu un dziedāšanas klasēs, taču smagi risinājās finansiālie jautājumi, nebija piemērotu telpu, trūka pedagogu. Tikai pēc divu gadu sagatavošanas vēra vaļā jauno mācību iestādi. 1932. g. 8. oktobrī Latgales Tautas pilī (tagadējā Rēzeknes kultūras namā) notika oficiāla Tautas konservatorijas atklāšana. 1944. gadā Rēzeknes Tautas konservatorija tika pārdēvēta par Rēzeknes mūzikas vidusskolu un par tās struktūrvienību kļuva bērnu mūzikas skola. No 1992. gada līdz 2002. gadam mūzikas vidusskola tika reorganizēta par mūzikas koledžu ar piecu gadu apmācības programmu. Tā kā šī programma sevi neattaisnoja, skola ieguva Jāņa Ivanova mūzikas vidusskolas statusu.

1984. gadā skolas vēsturē notika īpašs notikums – skolai piešķīra izcilā latgaliešu komponista, simfoniķa Jāņa Ivanova vārdu. Godinot izcilā komponista daiļradi, kopš 1983. gada ik gadus Rēzeknē un Preiļu novadā tiek rīkotas J. Ivanova Mūzikas dienas, kad koncertos skan Ivanova skaņdarbi dažādos žanros un, protams, Ivanova mūzikas dvēsele – simfonija.

JIRMV ik gadus tiek rīkots arī konkurss jaunajiem pianistiem Latgales skicējums, kas ir saistīts ar J. Ivanova muzikālajiem Latgales skicējumiem.

Uz 2017. gada septembri skolā mācās 50 vidusskolēni un 200 bērnu skolas audzēkņi. Ir iespēja apgūt vairākas izglītības programmas – taustiņinstrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle, kora diriģēšana, baznīcas mūzika, etnomuzikoloģija, mūzikas vēsture un teorija, vokālā mūzika un džeza mūzika. Vispārizglītojošajiem priekšmetiem ir svarīga loma pilnvērtīgas vidējās profesionālās izglītības iegūšanā. Audzēkņi mācās orientēties pasaules vēsturē un kultūras sarežģītajās norisēs, loģiski izteikties un izklāstīt savas domas, rēķināt, mērīt, salīdzināt, iepazīt sevi un līdzcilvēkus. Mācību laikā skolā katram ir iespēja iegūt plašas zināšanas, attīstīt jūtu pasauli un radošo iztēli, izkopt un vingrināt savas muzikālās prasmes un iemaņas.

1917. gadā tagadējās JIRMV telpās norisinājās visai Latvijai svarīgs notikums – Latgales kongress. Francis Trasuns (1864–1926) bija viens no galvenajiem Latgales latviešu kongresa Rēzeknē organizētājiem, Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem. Šis kongress uzskatāms par vienu no svarīgākajiem notikumiem Latvijas valstiskuma veidošanā, jo tajā pieņēma vēsturisku lēmumu par Latgales apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem. Tas izmainīja daudzu cilvēku dzīves, kultūru un sabiedrības uzskatus. Latgalē parādījās vairāk iespējas izpausties dažādas jomās, piemēram, mūzikā, mākslā, literatūrā, bet vislielāko devumu šis kongress deva tieši latgaliešu valodai. Pēc šī kongresa aktualizējās tēma par latgaliešu valodas popularizēšanu un tās apgūšanu. Kongress ievēlēja Trasunu Latgales Pagaidu zemes padomē un viņš kļuva par Tautas padomes locekli, kura 1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku.

Trasuns dzimis Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā Kolnasātā, bet miris Rīgā un apbedīts Brāļu kapos. Gadsimtu mijā Trasuns aktīvi piedalījās Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē; runās, referātos un rakstos iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar Latgali, tās apstākļiem un popularizēja Latvijas apvienošanās ideju. 20. gs. sākumā darbojās Pēterburgā, kur arī veicināja latgaliešu nacionālo atmodu un drukas aizlieguma atcelšanu.

2008. gadā skvērā pie JIRMV tika atklāts Franča Trasuna piemineklis. Piemineklī simboliski attēlots Trasuns ar ābeles stādu rokās, kas vēsta par to, ka, iestādot stādu šodien, tā augļus plūks mūsu bērni un mazbērni. Ikviens valstisks lēmums jāpieņem ar skatu nākotnes perspektīvā. Tas zināmā veidā ir aicinājums arī šodienas politiķiem – negaidīt sava darba augļus tūlīt un tagad, bet domāt par nākamajām paaudzēm.

2017. gada 5. maijā visa Latgale un Latvija svinēja Latgales kongresa simtgadi. Šis vēsturiskais notikums tika sumināts ar grandioziem pasākumiem – zinātniskām konferencēm, koncertiem, kuros piedalījās gan mūzikas vidusskolas audzēkņi, gan ciemiņi no tuvākām un tālākām pilsētām. Latgales simtgades svinības ar savu klātbūtni pagodināja augstas Valsts amatpersonas un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Šim vēsturiskajam notikumam par godu tika atklāta piemiņas vieta Rēzeknē, kas atrodas netālu no JIRMV un Franča Trasuna pieminekļa. Visi šie trīs objekti ir vēsturiski cieši saistīti viens ar otru.