Juoņs (Eugeņs) Karūdznīks (1921–2003)

Pašā pilsētas centrā, krustojoties Atbrīvošanas alejai un 18. novembra ielai, tagadējā  Lanas aptiekas ēkā (Atbrīvošanas alejā 114) kādreiz savu bērnību pavadījis Eugeņs Karūdznīks, īstajā vārdā Eugenijs Ruško. Pirmkārt, mēs viņu atpazīstam kā mūzikas autoru neoficiālajai mūsdienu Latgales himnai Skaidruo volūda.

Agrā bērnībā, ieklausoties tēva muzicēšanā, arī pats darbojies vietējā orķestrī. Mācījies vijolspēli Rēzeknes Tautas konservatorijā. Studējis LU Tautsaimniecības un tiesībzinātņu fakultātē. Studijas pārtrauca sakarā arī mobilizācijas draudiem Latviešu leģionā. Otrā pasaules kara gados Karūdznīks meklēja patvērumu Kurzemes katlā, Kuldīgā. Tur viņš iestājās Kuldīgas amatniecības vidusskolā, lai mācītos keramiku. Paralēli strādāja par pasniedzēju mūzikas skolā. Karūdznīka ģimenē piedzima divi dēli, kuri abi mācījušies E. Dārziņa mūzikas skolā un konservatorijā. Ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Karūdznīks strādāja Rīgas porcelāna rūpnīcā par trauku apgleznotāju, Rīgā vadīja latgaliešu sadzīves dziesmu ansambli Olūteņš. Viņa vadībā ansamblis iestudējis gan latgaliešu tautasdziesmas paša apdarē, gan oriģināldziesmas. Viņa Sabiles kapela skanējusi arī Rēzeknes ielās.

  1. gadā atgriezās Kurzemē – Abavas pagasta Sabiles Zemgaļos.

Paralēli komponēšanai, Karūdznīks darbojies arī kā latgaliešu publicists, dzejnieks, grafiķis un vijolnieks. Attiecībā uz saviem pseidonīmiem Karūdznīks bijis kvantitatīvi radošs: lirikā piedēvēja sev pseidonīmu Abavietis, liroepikā – Kristužāns, Zamzarāns, prozā – Azarzems, publicistikā – Rūškāns, vokālās mūzikas darbiem – Rāznups, instrumentālās mūzikas darbiem – Ritumāns, turklāt lietojot dažādus priekšvārdus – Jōņs, Jurs, Euģens, Fraņcs vai to pirmos burtus. Dzejot sācis tikai 46 gadu vecumā, bet savus darbus publicēt sūtīja V. Lōcim uz Minheni. Latvijā plaši publicējies preses izdevumos Mōras Zeme, Jaunais Ceļš, Zemturs, Katōļu Dzeive un citos Latgales reģiona laikrakstos.

Ieguvis A. Jurdža fonda prēmiju.

Karūdznīka dzejoļi ir melodiski un dziļi tautiski. Bez lirikas J. Karūdznīks apguvis arī fabulas un poēmas žanrus, turpinājis rakstīt apjomīgo eposu Latgale, darbojies publicistikā un literāri apstrādājis latgaliešu pasakas un teikas. Latgales lauku kultūras kompleksa Jasmuiža izdevniecībā izdoti lirikas krājums Trejs vaiņuki un fabulu krājums Cyrma bruninīks. Par paša līdzekļiem izdevis koprakstus 25 grāmatās: literārie darbi – 8, skaņdarbi – 12 un grafikas darbi – 5 sējumos.

Dziesma Skaidruo volūda pirmo reizi izskanēja Latgales TV mūzikas festivālā 1991. gadā tepat netālu, Raiņa kultūras un atpūtas parkā (vārdu autore Anna Rancāne).