Nikodema Rancāna piemineklis

EIMA, EIMA, MUOSENIS. Latg.t.dz., Guntrys Kuzminys apd.

by SONITUM

 

 

atrodas Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) ēkas skvēra pašā centrā  (Atbrīvošanas alejā 115). Piemineklis veidots par godu latviešu katoļu garīdzniekam, rakstniekam, izcilam pedagogam, vienam no ievērojamākajiem Latgales Atmodas darbiniekiem, vēstures pētniekam N. Rancānam (1870–1933). Inese Evalde, pieminekļa skulptore, attēlojusi monsinjoru ar Bībeli un rožukroni rokās.

N. Rancāns savā darbībā bija ļoti vispusīgs. Starp lielākajiem viņa darbiem jāmin skolu dibināšana. Rancāns ir dibinājis Rēzeknes draudzes skolu (krievu), kā arī draudzes skolu mazajiem bērniem pie Rēzeknes baznīcas, tāpat tika nodibināta divgadīgā Greiškānu zemkopības skola. Bijis Rēzeknes katoļu baznīcas dekāns.

N. Rancāns Rēzeknē ir sarakstījis un izdevis lielāko daļu no savām grāmatām: „Augļu dārzs“, „Dzeršana – latviešu nelaime“ u.c. Kopumā sarakstījis 40 grāmatu, no kurām izdota puse. Jāpiebilst, ka savas grāmatas viņš ilustrēja pats.

Par ieguldījumu Baznīcas labā viņam tika piešķirts monsinjora tituls. Viņš ir izveidojis arī vienu no pirmajām latgaliešu avīzēm Sākla (1906). Kopā ar E. Kozlovski organizējis latviešu spiestuves Dorbs un Zineiba dibināšanu Rēzeknē.

Kopā ar F. Trasunu, K. Skrindu un citiem aktīvākajiem tautiešiem 1903. gadā Pēterpilī tiek dibināta pirmā latgaliešu organizācija – Pēterpils latviešu (latgaliešu) muzikālā biedrība. Šī biedrība kā pirmais un galvenais organizējošais centrs pulcināja kopīgam darbam Krievijas metropoles sabiedriski aktīvos un kultūrā darboties gribošos Latgales latviešus. Notika sekmīga sadarbība ar šeit strādājošo komponistu Jāzepu Vītolu un konservatorijā studējošo Emili Melngaili. Biedrībā darbojās koris, divi orķestri, teātra trupa, bibliotēka un lasītava. Tika izveidots pulciņš bērniem, kuriem mācīja dzimto valodu un izkopa muzikālās spējas. Notika atpūtas vakari, gaismas bilžu rādīšana.

Šīs biedrības pasākumus smalki aprakstījis literatūrvēsturnieks, valodnieks un publicists Miķelis Bukšs, kurš bēgļu gaitās devās uz Zviedriju, bet turpināja aktīvu darbību trimdas latgaliešu politiskajās un sabiedriskajās organizācijās. Zīmīgi, ka M. Bukšam veltītais piemineklis Klusējošā kokle atrodas tepat RTA skvērā blakus N. Rancāna skulpturālajam atveidam.

N. Rancāns ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Šobrīd viņa vārdā ir nosauktas ielas vairākās Latgales pilsētās.

Kopš 2015. gada ir nodibināta Nikodema Rancāna Gada balva izcilākajiem Latgales reģiona skolotājiem. 2015. gadā specbalvu par veiksmīgāko pedagoga debiju saņēma Bērzgales pamatskolas skolotāja Guntra Kuzmina-Jukna. Guntra ir Rēzeknes novada jauniešu vokālās studijas Skonai vadītāja, komponiste, Borowa MC soliste,  JIRMV pasniedzēja, kā arī vokālā pedagoģe RTA jauniešu korī Sonitum. 2016. gadā, sagaidot Latvijas Valsts 100. gadadienu, koris ir sagatavojis savas mūzikas ierakstu disku Dīva pasauļs, sadarbojoties ar diriģentu Jāni Mežinski, Guntru Kuzminu-Juknu un kora dalībniekiem.